Anitas Šuideikas pārdomas par Liepājas 1. rokkafejnīcas slēgšanu no numeroloģijas viedokļa.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepāju pāršalca satraucoša ziņa, ka ar 7. janvāri tiekot slēgta rokkafejnīca.Portālā ,,irliepāja.lv" rokkafejnīcas īpašnieks Raivo Mediņš šo faktu apstiprināja, par iemeslu minot ekonomisko situāciju un to, ka daudz cilvēku aizbrauc no Liepājas. Lai tik lielu kafejnīcu uzturētu un tā darbotos, lai viss būtu forši, ir tomēr vajadzīgs cilvēku daudzums pilsētā un viņu maciņu biezums. Pagājušā gadsimta beigās, kad sākām sapņot par šo māju, mums likās, ka 2012. gadā viss notiks pa īstam. Būs prāmji ar tūristiem, lidmašīnas, visi dzīvos Liepājā." Skaisti sapņi.... Bet vai tikai ekonomiskā situācija vainīga pie rokkafejnīcas slēgšanas? Liepājā ir daudzas citas kafejnīcas, bet tās par apmeklētāju trūkumu nevar žēloties...Nolēmu ielūkoties numeroloģijas pasaulē, ko par to visu saka skaitļi. LIEPĀJAS (LATVIJAS) 1. ROKKAFEJNĪCA, izteikta  skaitliski, summā dod ,,7",,7"- tātad zināmā mērā vientuļnieks, mistiķis, iegrimis sevis meklējumos, pašpietiekams, ar noslieci uz alkoholismu.Arī jūlijs - 7. mēnesis ir tendēts uz praktiskumu, sakārtotu vidi, kur var pabūt vienatnē ar sevi. Kafejnīcai tas īsti neder.Reāli tā arī bija. Rokkafejnīca, liepājnieku un arī ciemiņu vidū, nebija īsti iecienīta. It kā skaista māja, sakopta āriene, iekārtota Slavas aleja, skaista Ģitāra, pie kuras visi vēlējās nofotografēties, bet pati kafejnīca it kā snauda, bija pustukša. Rokkafejnīca durvis apmeklētājiem vēra  2002. gada 11. jūlijā

(11.07.2002=4), tātad skaitlis ,,4", kurš nebūt nav daudzsološs tādam uzņēmumam, kā rokkafejnīca, jo ,,4" drīzāk bremzēja, nevis veicināja tās attīstību un apmeklētāju plūsmu.11. datums norāda, ka kafejnīca nebija no ,,darītājām", bet gan teorētiķe ( ES komunicēšu, bet TU - darīsi). Par to liecina arī ,,6" trūkums matricā.Rokkafejnīcai bija izvēlēta šaura tēma, pie kuras tā cieši turējās. Tā bija cieši saistīta ar Liepājas rokmūziķiem, rokmūziku, aizgājušo mūziķu atcerei... Tajā bija redzamas daudzu populāru mūziķu personiskās mantas u.c... Kafejnīca ap sevi pulcināja domubiedrus, latviešu rokmūzikas piekritējus. Tā bija pirmā šāda veida kafejnīca un ar to varēja lepoties. Tā bija savā ziņā Liepājas patriote. To maz interesēja tas, kas notiek ārpus Latvijas (,,9" trūkums matricā). Tā vairāk darbojās savā labā, savās interesēs.

Aplūkojam matricu                                         

11111   4   7                                         

222        -   -                                         

3             -  - 

,,11111" norāda, ka tā izceļas ar ļoti stipru raksturu, augstu pašvērtējumu, pašapziņu, ir mērķtiecīga, bet tendēta tikai uz vienu mērķi. Kopš atvēršanās kafejnīcā notikušas ļoti mazas izmaiņas. Acīmredzot, izmaiņas veikt bija grūti (nav ,,5").Trūka elastības, tā nespēja pielāgoties cilvēku vajadzībām, interesēm. Tātad savā ziņā - spītīga, nepiekāpīga.Trīs ,,2"  norāda, ka arī lēmumus pieņemt nebija viegli, jo nebija stingra ,,mugurkaula".  Naudiņa, kā atnāca, tā arī aizplūda, neuzkavējoties. Kafejnīcai bija izveidota sava darbības sistēma, tā  nevēlējās uzklausīt citus, necieta, ka citi jaucas tās darīšanās. Tā bija par lepnu, lai palūgtu citiem palīdzību (,,7").Domāju, ka tā visu laiku zināja, ka ceļā trāpās dažādi šķēršļi un pārbaudījumi, bet nevajadzēja uz tiem ieciklēties. Kafejnīcai bija ļoti spēcīgs enerģētiskais potenciāls ,,222" - domu spēks - kā domāsi, tā arī būs. Bet, ja nu tās domas bija pesimistiskas? Rokkafejnīcai atveroties, arī pūrā tika iedots papildus gribasspēks un enerģija.Tā kā nav ,,8", tad varu secināt, ka kafejnīcai nebija īsta saimnieka, kurš spētu uzņemties atbildību. Tā nespēja atvērties sabiedrībai. Tai trūka arī stabilitātes (gandrīz tukša H3), līdz ar to visi sapņi un idejas, kas bija izdomāti kafejnīcai atveroties, lidinājās pa gaisu, jo nebija, kas tās realizē.(H1)

Skatoties Mazos dzīves ciklus, 1. m.dz. cikls tika  virzīts uz  9. virsotni, kas aicina būt iecietīgākai, gudrākai, spēt iziet no izveidojušās situācijas. Tas bija labestības, vispārējas cilvēkmīlestības, nesavtīgas kalpošanas laiks, labdarības laiks, kad jāmācās dot citiem, nesaņemot par to neko pretī, laiks mācīties un nodot zināšanas tālāk. Šajā posmā bija iespējamas arī emocionālas krīzes, pastāvēja iespēja izanalizēt situāciju un  atbrīvoties no visa nepareizā, liekā, novecojušā. Vajadzēja piedomāt pie tā, kas būtu bijis nepieciešams dažādiem cilvēkiem - vecāka gadagājuma, vecākiem ar maziem bērniem, jauniešiem, roka cienītājiem. Mūziku mīl visi, vajag tikai pielāgot. Pārbaudījums -5  -norāda, ka kafejnīcai vajadzēja būt gatavai pieņemt un arī pašai veikt radikālas pārmaiņas dažādās jomās -  interjera atjaunošana, ēdienkartes dažādošana, ātrāka apkalpošana, laipna apkalpojošā personāla sagatavošana, paredzēt pasākumus dažādām sabiedrības grupām, gatavot ļoti daudzveidīgus pasākumus, sadarboties ar citu valstu mūziķiem, utt.Vajadzēja strādāt tā, lai kafejnīcā būtu bijis prieks iegriezties ikvienam liepājniekam, neatkarīgi no vecuma, lai varētu ar to lepoties un lai nebūtu kauns vest uz turieni pilsētas viesus. Tad tā būtu pilna ar apmeklētājiem gan dienā, gan vakaros. Par to liecina daudzie ,,2" datumā, matricā - kafejnīca bija domāta sadarbībai, dažādu kontaktu meklēšanai, daudzveidīgu partnerattiecību veidošanai, harmonijas radīšanai ne tikai ar sevi, bet arī ar  visdažādākajiem sabiedrības pārstāvjiem.Tātad, ne jau ekonomiskā situācija vien bija vainīga pie Liepājas 1. rokkafejnīcas slēgšanas. Tai trūka īsta saimnieka, kurš būtu spējis uzņemties atbildību par kafejnīcu un nebaidītos veikt kardinālas pārmaiņas, kurš spētu  idejas un plānus reāli īstenot dzīvē, lai sekotu līdzi laikam un sabiedrības vajadzībām.